Para bailar la bamba
Tik ļoti sāp galva par visu, kas pēdējā laikā noticis, ka sāku pamazām zaudēt savas simttūkstoš cerības. Es gribētu, lai kāds mani no tā visa izglābtu, aizvestu padzīvot citā realitātē, citā pasakā. Par šo pagājušo vasaru palikušas tik labas atmiņas. Man nepatīk atsvešināties, bet pēc vakardienas dumjajām acīm, sapratu, ka cauri ir. Bet šajā vasarā vēl viss bija tīri skaisti. Acīmredzami neebiju pelnījusi. Bet kaut ko saglābt šobrīd šķiet kā tāla zemes mala. Es neesmu no tiem cilvēkiem, kas neremdināmi bāzīsies virsū. Man likās, ka šodien, kārtīgi ilgi pastāvot dušā, kaut nedaudz atskurbšu no tiem brīžiem sasodītajiem sapņiem - bet pekšņi izbeidzās ūdens. Kā par spīti visam. Un galva mani beidz nost.
P.S. Gribu, lai šovakar Mum vismaz mani mazliet ieksutina atpakaļ sliedēs.