pastāsts:
Neatceros vai tas bija pagājušo gad` vai aizpagājušo, bet tam vairs nav nozīmes, nejauši atcerējos šo atgadījumu vienkārši. devāmies uz Jēkabpili. kaut kur ap Kokneses pusi nolēmām apstāties un atpūsties. man ir savs rituāls. sēžot pie stūres vienmēr ēdu Haribo gumijas lācīšus (tos parasti saberu iemīļotā Jelgavas cukura pakā). laikam tāpēc, ka nomierina un tad tik daudz nav jānorāda citiem autovadītājiem viņu vieta :D un tātad, stāsts bija šāds:

Ceļmalas kafūzis. kaut kur ap Kokneses pusi. plkst. 23:48. piebraucam, noliekam mašīnu, ejam iekšā. aiz bāra letes stāv sieviete ap 39, uzmālējusi 3 kg kosmētikas uz sejas, un nicīgu skatienu nopēta mūs. no otras puses leti stutē nodzēries tips ap 40, bīstamu sejas izteiksmi, un ar nicīgu skatienu nopēta mūs. seko abu nosmīnēšana par mūsu ienākšanu. es uzdodu jautājumu:
"labvakar! es atvainojos, vai jums gadījumā nebūtu gumijas lācīši?"
abi atkal saskatās, sieviete atbild noraidoši.
"nu, labi, paldies tāpat!" es nosaku, un mēs izejam ārā. paliekam tur pat pie durvīm, lai uzpīpētu. (es pati nesmēķēju, bet man parasti visi apkārt gan)
pēc minūtēm divām vīrietis nāk ārā no kafūža. apstājās pie mums, kādu laiciņu vēro, tad pilnā nopietnībā nočukst:
"cik gumijas lāčus jums vajag?"
mēs saskatījāmies un reizē metāmies uz mašīnu, aizslēdzām durvis un gāze grīdā! :D:D
dažreiz vēl aizdomājos, ko gan no visiem iespējamiem variantiem, viņš tieši gribēja mums piedāvāt?
:D:D