Svjata Vatra
Man liekas, kādreiz jau tiku minējusi to, ka man persōnīgi ļoti liels prieks, ja mūziķi, izdodot savus garadarbus albumā, piedomā kārtīgi pie tā vizuālā noformējuma. Katrā ziņā uz pircēju arī ir jāmāk nostrādāt. Un tiešām tik daudzi mūziķi par to līdz galam neaizdomājas. It sevišķi tas ir svarīgi šobrīd - šajā laikmetā, kad pārsvarā cilvēki mūziku vienkārši "novelk" nevis iegādājas orģinālu par labu summiņu. Tieši tāpat arī es nepirkšu orģinālu, ja man nepatiks noformējums. Protams, ka orģinālu jau lielākā daļa pērk kvalitātes pēc, ne visu, ko novelk ir iespējams klausīties - bet tādām ņergām kā man - vizuālais nostrādā vairāk. Ierunājos par šo tēmu atkal tāpēc, ka esmu sajūsmā par Svjata Vatra albumu Kalyna. To gan iegādājās Toms, bet es arī nešauboties būtu pirkusi, ja būtu laicīgi fiksējusi saviļņojošos BS notikumus. Nu, tik pievilcīgs noformējums un kustīgi ritmi, ka tiešām prieks par viņiem! Ahā un tikko atcerējos kā Ruslans uz beigām ar visu trombonu nokāpa no skatuves un staigāja spēlēdams starp sajūsminātajiem ļaudīm un mēs metāmies šim riņķī un dancājām apkārt. Eh, laikam šīs Baltijas Saules jautrību es ilgi neizmetīšu no prāta. Ģeniāli!