Stulbi
Ai, cik sasodīti stulba sajūta šobrīd. Iekritu telefona anketēšanas tīklos. Pirmais, ko padomāju bija likt nost klausuli. Nenoliku. Nākamais - teicu, ka nav tagad laika atbildēt. Man piedāvāja pārzvanīt, kad būs laiks. Nočortojos un teicu - labi spļauj ārā! Nostrādāja līdzjūtības faktors, ka cilvēkam ir tik stulbs darbs, kā telefonanketēšana. It kā jau jautājumi muļķīgi un nav par ko satraukties. Kad sāka jautāt par nodokļu maksāšanu un ienākumiem, uzreiz teicu, ka uz šādiem jautājumiem neatbildēšu. Bet, kad pēc sarunas dabūju reāli pa ādu par to, ka vispār ielaidos šajā sarunā, tad tikai sapratu, ka sūds ar visu manu žēlumu - kāds vells mani dīdīja to darīt? Jāsūta taču viņi visi trīs mājas tālāk un miers! Un tagad sajūta stulba. Lai arī jautājumi muļķīgi, mazums kādas sekas tie var radīt. Tiešām šobrīd naivi ceru, ka tas nebija nekāds viltus zvans un, ka tas netiks izmantots pret mani. Sviests, jel!