ekspedīcija - prologs
Dzeru rīta tēju un čortojos! Čortojos tāpēc, ka lasu kārtējo rakstu, kur mani elki atkal dodas ekstrēmus piedzīvojumus baudīt. Jau labu laiku viena no manām lielākajām vēlmēm ir tikt viņiem līdz un piedzīvot vienu traku mežonību. Un šoreiz viņu ekspedīcijas ir 1000 jūdzes Urālu kalnos un Lejup pa Jukonas upi līdz Beringa jūrai. Es vairs neuzskatu sevi par vienkaršu tūristi un mani reāli neinteresē apmeklēt Eiropas lielākās pilsētas, skatīties uz kārtējo garlaicīgo baznīcu utt. Mani tieši izposta un degradē šīs tūrisma virsotnes. Es gribu kārtīgus ekstrēmos braucienus, ekspedīcijas ar mugursomu plecā un sarežģījumiem pilnus ceļus! Jā, es gribu braukt šādā ekspedīcijā un vismaz piecas reizes nožēlot, ka esmu aizbraukusi - toties pēc tam atgriežoties zināt, ka nekas krutāks nav piedzīvots un, ka tas bija to vērts! Es gribu sajust, ka es dzīvoju nevis tikai truli eksistēju, sasodīts, lol!