>>--kaut kur stikla pudele ar pienu-->
nu, ja.. man jau tādi rīti kā šis patīk. auksta saule un dūmo skurstenis. tāds man skats pa logu pavēries. auto stāvvieta vēl savā vietā, arī tur esošā laiva, apklāta ar zilu pārvalku, nekur nav pazudusi. labi, ka man ir tēja. neko vairāk nevajag - tikai tēju un atmošanos, sēžot uz palodzes. tomēr resnie putni vienmēr piefiksē manas darbības. kopš viņus baroju, palikuši par bezkauņām. atliek tik pavērt logu, ka šie jau ņipri stūķē savas kājeles pār malu.

sāku rakāties pa vecu žurnālu kaudzi un izraku Rīgas Laiku ar rakstu par cilšu atgriešanos. tā jau es šeit neko par to visu neiepītu, tomēr, nu, aizķērās man viena daļa, kurai vienkārši nevaru nepiekrist:

"Dažādu globalizācijas projektu pasaulē nekad nav trūcis, tomēr pat visvērienīgākie mēģinājumi apvienot cilvēci ir cietuši sakāvi - proti, monoteistiskās kampaņas, kuru mērķis bijis uzspiest vienu Dievu. Tas arī skaitās kā pirmais teju vai veiksmīgais globalizācijas mēģinājums - kristietības izdzīvošana un izplatīšanās.(..)Globalizācija gan nav nekas jauns, taču vietējie ticējumi, kas sakņojas dzimtajā augsnē, ir daudz senāki un spēcīgāki.(..) Piemēram, ja pavēro statistiku Āfrikas valstīs, demogrāfi uzreiz piedāvā skaitļus - tik un tik kristieši, tik un tik musulmaņi utt. Tomēr šie skaitļi būtībā ir absolūti maldīgi. Kāpēc? Tāpēc, ka cilvēki, kas glabā savās sirdīs senču paražas tās vienā mirklī neaizmetīs prom. Šī reliģiskā izrāde ir tikai, lai neradītu liekas problēmas ar ticības uzspiedējiem. Kad globālais cilvēks aiziet mājās, atgriežas šamanis. Un kāpēc šie cilvēki nepieņem jauno pilnībā? Jo lielo reliģiju garīgo uzskatu sistēma nepiedāvā līdzvērtīgu aizvietotāju ikdienišķo sadzīves problēmu risināšanā. Vietējiem kultiem, kuriem visu savu mūžu bijis katram savs šamanis, dziednieks un cilts gudrais, kā arī savi dievi, nepietiek ar vakara pasaciņu, ka bijis tāds Jēzus, kurš ūdeni pārvērtis vīnā un staigājis pa ūdens virsu. Viņiem vajag reālu cilts vecāko, šamani, kurš veic rituālus un kaut ko dara reālajā dzīvē, lai liktu cilvēkiem ticēt reālajam nevis grāmatās sludinātajam.(..) un tieši tāpēc var teikt, ka pirmais globalizācijas mēģinājums ir bijis tikai daļēji veiksmīgs, jo vietējie kulti un senču gudrības, kas vadījušas cilvēci jau no tās sākumiem, nekur nezudīs. Vienmēr būs cilvēki, kas nepakļausies spiedienam vai bara instinktam un paliks pie sava, pie tā kas viņiem ir patiesi nozīmīgs. Ne velti raksta nosaukums ir Cilšu atgriešanās, jo cilvēces apvienošanas mēģinājumi nemitīgi cieš neveiksmi. Tomēr apbēdina fakts, ka mūsu racionālās pasaules uzskats ir - visu, ko nesaprotam, mēs izsmejam. (tas attiecināms tieši uz cilšu tradīcijām - mūsdienu cilvēki reti izprot, kas tas ir un kāpēc tā ir)" Mans ieteikums? Ieklausīties senču aicinājumā! :)