Tā mūsu dzīvība
Tad, nu, es atkal izlikšu savu prieku! Lai arī vakar devos uz rokoperu Lāčplēsis, kas bija jau sens mans sapnis redzēt viņus dzīvē, jo pirms 20 gadiem mani neviens līdzi paņēmis nebija, druscītiņ vīlos, ka tas bija koncertuzvedums, jo man šķita, ka būs apvienojums ar izrādi utt. Bet tik un tā bija fantastiski! Visi spēcīgie latvju dziedoņi vienkopus tik saviļņojošā koncertā pie Burtnieku ezera! Es pat piecietu to, ka tas ir masu pasākums, jo neiedomājami cilvēku bari man spēj sabojāt jebkādu garastāvokli. Igo, Muktiņš (izskatījās gan kā tikko no Bez Tabu studijas atbraucis :), Niks, Vanzovičs, Brīze, Sproģis, Jumprava un jaunās dziedātājas arī, kā arī Skandinieki un Kalniņa koris nodziedāja tiešām skaisti! Nu, trūkst vārdu vispār cik ļoti viņi mani sajūsmināja! Un beigās atsaucīgā tauta kājās stāvot gribēja vēl un vēl un viņi dziedāja vēl un vēl un tauta dziedāja līdz (mani ieskaitot), visi zinādami vārdus - aizkustināti bija arī dziedoņi. Man aiz muguras bija kompānija, kas visu rokoperu zināja no galvas, dziedāja no sirds. Vislabāk man patika viens no viņiem, džeks, kurš skaļi paziņoja otram: "Tagad es dziedāšu Laimdotas partiju!" Es pilnīgi ticu, ka toreiz tas viss bija vēl aizkustinošāk kā tagad, bet arī vakar bija tā kārtīgi no sirds. Par Brīzi es vispār esmu sajūsmā - tik sen nebija viņš dzirdēts riktīgi dziedam un tagad, ka deva vaļā savu superroķīgo balsi, es gandrīz izkusu :D Vienmēr esmu mīlējusi viņa dziedāšanu. Es te varētu liet un liet savu sajūsmu! Atceros, ka pirms dažiem gadiem biju īpaši aizrāvusies ar Lāčplēsi, kad man arī dzimšansdienā DVD iedāvināja. Tik daudz skatījos un dziedāju, ka sapņi man naktīs rādījās tik par Lāčplēša tēmu. Labi atceros vienu, kā klīdu pa nogrimušo Burtnieka pili un.. labi tas jau ir cits stāsts. :P