pilis kalnos
Šodien šamējie mani veda divus pilskalnus lūkot. Tiešām skaisti. Viens, senajos pirms Rīgas, bijis galvaspilsētas cienīgs. Pie reizes skaitot tāliem jumtiem dakstiņus un betona blokus, konstatējām, ka mums visiem trim ir laba redze. Un jo vairāk uzturamies dabā, nevis pie datoriem, jo labāka tā kļūst. Vēl mani uzrunāja akmens. Tāds riktīgi melns, pilskalnā atrasts, šķelts, šķiet ugunskurā labu laiku pabijis. Šamējie jau smējās, ka droši vien uzrunājis tāpēc, ka kādā no iepriekšējām dzīvēm būšu ar šo akmeni kādam metusi. Kārtējā lieliski pavadītā diena pa mežiem un pilskalniem. Žēl, ka nesatikām nevienu melno arheologu, būtu šo ar līdzpaņemto granātu saspridzinājuši. :P Un tad vēl no rīta ieskandinājām vienu no muzeja zvejnieksētām ar līgo dziesmām. Lai gan es kā vienmēr esmu nedraudzīga un skeptiska pret pilnīgu neorganizētību, kuru laikam gan mainīt nav iespējams.