atgriezšanās
Nu, tagad, kad beidzot esmu atguvusies no pozitīvām, brīvdienās iegūtām, emocijām, varu arī kaut ko druksu parakstīt. Piemēram, cik lieliski senajā tērpā kopā ar senajiem ložņāt pa mežiem, uziet skaistas pļavas, kuru otrā pusē guļ zili ezeri, gulšņāt šajās pļavās, baudīt visu ko daba mums sniedz un justies kā citos laikos, ne-realitātē - justies tik ļoti labi, ka liekas - visa pasaule guļ pie manām kājām. Un šādā priekā iespējams pavadīt ļoti ilgi - līdz brīdim, kad sagribas ēst, vai kādam iezvanās nejauši līdzpaņemts telefons, ar lūgumu beigt vandīties apkārt un atgriezties apmetnē, kas burtiski brutāli liek atkal apjaust realitāti jeb diezgan pa-garlaicīgās mūsdienas.