septītā diena
tagad man ir koks. tas pats vecais labais (tāds kā senlaiku filmās burvjiem mēdz būt). restaurēju šo un tagad ejot uz jūru varēšu sadot pa muti visiem, kuri traucēs vai piesiesies. (pilnai laimei apmetnis ar lielu kapuci vēl trūkst) :D prieks, kur tu rodies. tikai grebšana zizlim vēl jāveic, bet instrumenti laukos palika. un vajadzētu vēl tikai atrast kādu labvēli, kurš gribētu uzrakstīt manā vietā kursa darbu. jo man taču tik daudz citas lietas darāmas. piemēram, galds pats no sevis nerestaurēsies. un lādes un skapis ne tik. es vienkārši mīlu savu darbu! mana restaurācijas darbnīca oficiāli tiks atvērta vasarā. bet šobrīd man prieks par pavasari - vislieliskāko gadalaiku!

ap pieciem sēdēju mašīnas bagažniekā, klausījos mūziku uz pilnu klapi, saule spīdēja acīs un suns papusei pārkāries pāri bagažnieka malai, diedelēja barankas. smaržoja pirmais, ārā ceptais šašliks. ideāla diena. neko pielikt, ne atņemt.