Nesen skatīti sapņi
Sapnis #1

Aiz sētas, kaimiņa Jāņa mājas vietā, bija augsts klinšains kalns, kura galā liela ligzda. Ligzdu sargāja milzīgs un ļoti dusmīga paskata grifs, kuru nedrīkstēja traucēt, skaļi runājot, lai viņš nesaniknotos un nenonestu dzīvību no zemes. Mēs ar mammu pastaigājāmies pa sētas stūri, tur, kur aug liepa, pie kuras kājām bērnībā aprakti daudz nokosti un nobeigušies dzīvnieciņi un, jā, arī vecais suns. Sākām tā paskaļāk runāties, kad vēja brāzma nesdamies mums garām vēstīja milzu nopūtu ar kušināšanas elemetiem. Kad paskatījos augšup, klints korē manīju, ka kušināšanu sūta kāds plikgalvains vīrietis baltā kreklā, ap kaklu apsietu džemperi. Blakus viņam bija sieva. Abi pavisam droši stāvēja uz ligzdas malas un milzīgiem jēlas gaļas gabaliem baroja grifu. Šo sapni es it kā vēroju no divām pusēm. Gan no tās vietas, kur stāvēju kopā ar mammu, gan no Gundaru kalna. Katrā ziņā tas manī iedzina lielu bijību.

Sapnis #2

Biju atgriezusies 12. klasē un mums bija jāraksta algebrā svarīgs kontroldarbs. Klase tā pati, kas kādreiz, varbūt ar dažām nezināmām sejām. Visi bijām savākušies garderobē, kādas vecajā skolā beidza pastāvēt jau aptuveni 2002. gadā. Pēkšņi es konstatēju, ka esmu kaut ko svarīgu aizmirsusi, bet nav ne jausmas ko. Nolēmu to iet meklēt. Savu mērķi it kā biju sasniegusi un devos atpakaļ, lai paspētu uz kontroldarbu, bet atrados vilcienā, kas tālāk par Zemitāniem negāja, bet no vilciena es izkāpu vienīgā. Nonākdama Zemitānu industriālajā vidē, man nācās pāravarēt daudz šķēršļus un uzdevumus, lai tiktu tur, kur nepieciešams. Nācās rāpties pāri dažādām sētām, klīst pa nelielu ēku jumtiem. Ārā bija tumsa, vietām nesdama dažas gaismas strēles, un pilns ar tvaikiem. Nonācu pie kādas būdas, kur bomzis tirgoja stikla pudeles, jo tās bija deficītprece. Blakus šai būdai bija durvis no kurām plūda gaisma. Devos iekšā un nonācu greznas mājas koridorā, kur vīdēja visādi apzeltīti stūri un lustras kā pilī. Izrādījās, ka tur dzīvo liela ģimene - tēvs ar bariņu "trakiem" bērniem. Šis tēvs, lūk, bija gados diezgan jauns un izskatīgs mākslinieks, kurā es iemīlējos un vairs no tās mājas neizgāju. Tā sapnis beidzās un droši vien pie izglītības es netiku.