šņabsts
Ja likās, ka pretējā dzīvoklī darbojas tikai divi alkāni, tad šodien pārliecinājos par ko citu. Pēcpusdienā, nākot no darba tur norisinājās lielā ievākšanās. Vēl trīs bomāri-alkoholiķi pievienojās jau esošajiem. Ar veselām tirgus somu kaudzēm. Nu, viņiem tur valdīs jautrība, kamēr nebeigsies dzeramais. Protams, ka viņi piecratā piesmēķē arī visu kāpņutelpu, ka man zilos dūmos kaut kā jāatrod durvju atslēga. Redzēs cik ilgu laiku man vajadzēs, lai ietu parunāties ar pārvaldnieka uzticamo (diemžēl arī veco un puskurlo) rūķi Emīlu. Viendien viņš bija nolēmis ar mani iepazīties (ko viņš skaidri un gaiši arī pateica), veikli sāka muti kulstīt, bet es, tik atcirsdama dažas atbildes, 10 sekunžu laikā prom biju. Sirdī šamējs vēl jūtas jauns :D Bet būs viņam atkal jāpastāsta par man traucējošiem keksiem. Vienreiz viņš uzmetās pat par apsargu un sadusmojās, kad mana mamma uz viņu no augšas neizpratnē skatījās un nesaprata kā tāds vecs, sirms, sarāvies, puskurls rūķis var būt par apsargu. Un, kad divi narkaši šo bija pabaidījuši, tad viņš tomēr nokāpa no sardzes torņa. Smieklīgs tips tas Emīls ir, bet savu darbu vienmēr uztvēris nopietni, kas liecina par labu, protams. Tagad gan viņš vairāk dirn pa kāpņu telpām, pa reizei piesēsdams uz alus kastes vai pļāpādams ar vietējo sētnieku, kas starp citu ir ļoti jauks cilvēks. Un tālāk kontekstā es varētu sākt stāstīt par strādnieku, kas novestu līdz vecākajam palīgam, no kura savukārt es atcerētos veikala pārdevēju, kas atgādinātu par vēl četriem citiem veikala pārdevējiem, no kuriem es nonāktu pie stāsta par jau vairs neesošu veikalu, kurā bieži brāļi Lingas dzēra viskiju un klausījās hārd roku utt. utjp... bet jums paveicās, ka vis nestāstīšu, bet iešu gulēt. :)