sāga
Nesatricināms baudījums vakardien vērojot "Karali Artūru" un viņa bruņiniekus. Kā nekā esmu fanātiska vēsturisku piedzīvojumu/ fantāziju filmu mīlētāja. Spēks, skaistums un drosme burtiski starot staro no šiem ekranizējumiem. Un, jo vairāk šādu filmu, grāmatu utt. jo es priecīgāka. Iepriekš minētais gan nemazākajā mērā neattiecas uz Harijiem Poteriem, jo lielāks bezprātisms par tiem, manuprāt, nepastāv (Pilnīgi individuāls viedoklis). Šo man savukārt nācās piebilst, zinot, ka ir cilvēki, kuriem stāstot par saviem iemīļotajiem filmu žanriem, kas ietver arī pasaku filmas vai filmas par maģiju (piemēram, "Merlins" ar Semu Nīlu), uzreiz saka: "Jā, man arī patīk Harijs Poters" Un, lūk, tad es kļūstu dusmīga.