Gribu tēju, vēju, kamēr stabulēju, un vēl kalēju par vīru!
Drīkst miljons reizes sist galvu pret galdu? Dumjāka, kā esmu, tiešām vairs nevaru palikt. Jāraksta tik sasodīti daudz darbi, ieskaitot parādus. Bet tā kā esmu izlaidusies kā zirga deķis, man draud vispārējs krahs smadzenēs. To vien daru, kā stabulēju. Esmu atradusi no ūdens liešanas un tagad pat elementārākos darbus, kas pat nesasniedz 5 lpp. garumu, nevaru uzrakstīt. Galvā tukšums. Pa vienu ausi iebļauj, kaut kur vidū kaut kas vārgi atbalsojas un pa otru ausi ārā. Pat 3 sekundes nepaiet. Eh. Bezcerība mani mētā kā vilni jūrā. Slinkums pārņēmis tā kā laika zobs izskaudis ezerriekstus no senā cilvēka ēdienkartes. Ō, bet salīdzinājumi man patīk. Laikam jāķeras klāt multikulturālismam un jāsāk salīdzināt. Nevaru taču pievilt savus atbalstītājus. Viņi ir mans spēks! Paldies, ka viņi ir! :)