dienišķā maizīte
Fakts ir zināms - laiks uz vietas nestāv. Līdz ar to uz vietas nedrīkst stāvēt arī lietas, kas ikdienā ieaug ar mums līdz deguniem. Būtu taču garlaicīgi mūsdienu cilvēkam joprojām skatīties viena vienīga sen ierasta izskata, piemēram, galdā. Tāpēc tagad veikalos var atrast ļoti daudz dažādu formu un pakāpju galdus. Cilvēks jau labprāt sadzīvo ar veco labo galdu apaļā vai taisnstūrveida formā. Bet ja cilvēku nebikstītu, lai skatās uz ko netradicionālāku, tad tādas dizaina kompānijas vispār nepastāvētu, jo neviens viņu dažkārt ārprātīgās idejas negribētu pirkt. Šobrīd gan blakus pastāv arī situācija, kad mūsdienu cilvēks vēlas vairāk atgriezties pie saknēm, līdz ar to dizaineri uz vietas nesēž, viņi rod veidu kā uzdizainēt super duper veclaicīga stila mēbeli, kuru uztaisīs trīs mēnešu laikā. Es gan negribēju īsti ieslīgt mēbeļu tēmā. Bet aizdomājos par dažādo formu piedāvājumu mūsdienās. Konkrēti iet runa (lai arī runa neiet) par maizi. Šodien rimčikā nopirku rupjmaizi. Gribēju, protams, visīstāko, kas nav Lāču (skaistās cenas dēļ) un kas nav uzpūstie populārāko maiznīcu gara darbi. Gribēju tieši Rankas rupjmaizi, kad sapratu, ka Ranka nav rimčika produkts, kas pat ir labi (rimčikā iegriežos ļoti reti un, ja iegriežos, tad mūždien uzķeros uz "akcijām", un iegriežos arī tikai tāpēc, lai nebūtu jāizbauda vietējā krievu bodīte, kur kā likts pārdevējas mēdz būt pavairāk iedzērušas). Nu, lūk - nācās izmeklēt labi zināmo maiznīcu mīcījumus. Un tad es piefiksēju, kas par formu daudzveidību! Ja agrāk cilvēks varēja mierīgi dzīvot ar vienkāršu maizes kukulīti tā tradicionālajā izskatā un priecāties, ka viņam vispār tāds ir, tad tagad veikalu plauktos raibs gar acīm metas, sākot no ierastās formas, protams, beidzot ar visādām rikām, mazu kvadrātveida riciņu izskatā, apaļu plācenīšu, garenu rācenīšu u.c. nerunājot nemaz par skandalozajām Kalvīšbulciņām. Tad es tagad tiku pie jaunas vēl neredzētas formas rupjmaizes, kas izskatās pēc ļoti garas doniņas. Forši. Paldies Hanzas maiznīca. :) Bet galvenais, ka es pilnībā saprotu visas šīs populārās ceptuves. Cilvēks taču ieslīgtu galējā depresijā, ja visu laiku būtu jāpērk viena tradicionāla izskata maize, vai ne? :/
Bet citādāk es jau trešo dienu pārtieku no rupjmaizes un svaigiem burkāniem. Šodien atļāvos pusdienās uzvārīt brūnos rīsus. Nezinu, kas gan īsti pie šādas ēšanas ir vainīgs - kuņģis vai inflācija? :)