omg
Jāsaka gandrīz vai tā - diezgan padebila diena. Vajadzēja ieslēgt savu radošo domāšanu un atkal ķimerēties pa un ap visādām mākslām, jo piektdienas man tādas patīkamas parasti, darbā esmu tikai un vienīgi es, kas nozīmē nestrādāšanu līdz pat plkst. 16:00, bet.. tā vietā, lai ķibinātu rotas, rakstītu dzejoļus, gleznotu ainavas, nopārdotu kādu orģināldarbu par 70 miljoniem latu, uzkrāvās problēma, kuru rezultātā nākas teikt - daži cilvēki tiešām pierāda sevi kā stulbuma kalngalu. Un problēmu es atrisināt negribu, jo risinājuma nav. Uzspiest nevienam mācīties nevaru. Plus vēl esošajai problēmai uzradās draudzene cita problēma. Labākā pasniedzēja sniedz atlūgumu. Nu, es gribēdama, nevarēšu šo vietu pamest. Kaut kāds respekts pret jaukiem priekšniekiem man vienmēr bijis. Iepriekšējā darbā tas pats. Atliek priekšniecei/-kam būt jaukam, ka man viņa kļūst žēl un pieciešu visu kas nāk pār manu galvu, lai tikai neradītu vadītājiem liekas galvassāpes. Man par manu cilvēcību vien vajadzētu ordeni no darba devējiem saņemt :D