daydream
Šodien darbā apsēdos pie galvenā biroja galda, kurš vēl nebija (un joprojām nav) novākts no gardumiem pēc vakardienas "eglītes". Priekšniece lika rīt visu apēst, citādāk novilkšot no algas :D Nu, lūk, apsēdos, aizvēru acis un iedomājos, ka stāvu Alpos sniegā (pat vienā konkrētā vietā no pašas atmiņām) un jūtu gan to dzestrumu, gan kupenas, gan milzīgi vareno skatu kāds plešas uz neiedomājami lielajām kalnu korēm tālumā. Toreiz, kad tur tiešām stāvēju, labi iegaumēju to vietu un redzes atmiņa man ir līmenī. Un laiks tik saulains un patīkams. Dzestrumu starp citu nebija grūti iedomāties, jo birojs man tik vājprātīgi auksts, ka drukājot (uz rakstāmmašīnas, protams) :D kaut kādus papīrus, pat pirkstus nejutu. Nu katrā gadījumā daydream(s) sanāca gaužām īsts, līdz brīdim kad priekšniece, bez šaubām, mani atsauca atpakaļ realitātē ar kārtējiem nejaukajiem darāmajiem darbiņiem.