noķer atlaižu vilni (tā stāv uz ledusskapja rakstīts)
Ja esmu Rīgā, neredzu neko labāku par noskaņojumam derīgu mūziku un sēdēšanu uz virtuves palodzes pie atvērta loga. Silts laiks šādu izdarību atļauj. Vēl tik pietrūka tējas krūze, bet tā man visticamāk vairāk noderēs vēlāk, kad atgriezīšos no Depo, kurā šovakar atkal baudīšu vislabāko grupu Latvijā - Toms Londons! :P Atlikusi vēl tikai stunda līdz viņu startam, tā ka nav ko lieki kavēties, jāsāk čāpot. Tumsa kā nekā nāk virsū un labāk klausīties Tomu Londonu nekā Tumsas Lombdonu. Tomēr šodien tiešām piedzīvoju sliktu garastāvokli. Strīdi un neveiksmes mani vazā. Vakar manai supermašīnai pa pusei nokrita izpūtējs uz lauku ceļa un dūrās zemē. Tik daudz laipni cilvēki pagadījās, kas vēlējās palīdzēt kā vien spēj - jāzvana būs uz SWH un jāizsaka vēl un vēl pateicības. Bet tādi jau lauku cilvēki ir - laipni un izpalīdzīgi. Viens pat pabrauca garām, ievēroja ķibeli un pēc kāda laika atgriezās, teikdams, ka vajadzējis izkrāmēt kravu, bet uzreiz sapratis, ka jābrauc atpakaļ palīgā. Evakuators jau gan bija izsaukts, lai gan viņam radās laba ideja. Tā nu tad pagāja garām, bet evakuators tikmēr aizveda uz servisu, kur auto atstāju un nakti atkal pavadīju laukos. Arī palīdzības šoferis bija lielisks cilvēks, pēc tam teica, ka aizvedīs, kur nu vajag ar savu mašīnu, lai nepaliekam uz ceļa raudot. Nu, katrā gadījumā tagad auto ir nedēļas braucienam sataisīts - tā es sarunāju, bet apskate tik un tā nākampiektdien jāiet, tā, ka serviss ar nopietnu labošanu nav aiz kalniem. Lai nu kā - tā ir tikai viena lieta, kas daļēji jau ir atrisināta, bet mani nomāc. Kā Masha teica: Gan jau svētki būs arī mūsu ielā! Un kā es atbildēju: Cerēt jau var, bet pagaidām mana iela vienās bedrēs, remontos un smago mašīnu straumēs, kas traucē pārvietošanos. Neko darīt. Melnie periodi arī uznāk - ar tiem atliek tikai sadzīvot. Tad, nu koncerts vismaz cerams mani uzmundrinās - citādāk būt nevar!!!