prieciņš
nu, lūk. ir lietas, kuras cilvēku dara laimīgu. vismaz uz kādu laiku. un mani šobrīd priecē mans jaunais spīdīgais akumulators. un nu jau viņš vairs negozējas istabā zem krēsla, bet jau ir iekāpis un devis dzīvību manam vecajam mīļajam vāģim, kuru pēc ilgāka ziemas sala miega rīt beidzot kustināšu un izskraidināšu Rīgas trokšņainajās ielās un tukšajos lauku ceļos. vismaz kāds prieciņš. ai, kā gribas paslidināties un panēsāties. tas nu ir kaut kas, kas pēdējā laikā man tiešām pietrūka :)