57
Esmu pārsteigta un reizē iepriecināta par saviem kaimiņiem, kas bērnus ražo kā konveijerā. Pārsteigta, jo grūti noticēt, ka laiks tik strauji iet - mēs taču burtiski augām kopā, resp., blakus, bet man jau liekas, ka es vairs drīz nespēšu saskaitīt cik viņiem pa visiem tur jau sadzimuši. Tikko atkal jaunu vēderu dabūju apskatīt. Bet iepriecināta bez šaubām tāpēc, ka viņi forši cilvēki, forši latvieši un kaut kur sirdī uzrodas tāds mieriņš, ka mūsu tauta varbūt neizmirs. Varbūt.