50
Kā jau kārtīgam studentam, nule kā sācies kursa darba sprintiņš. Te pat nav sīkāk jāpaskaidro CIK man jau ir uzrakstīts un, KAD ir jānodod. Studenti visi zina, ko tas nozīmē, lol. Karoč` līdz 18. jūnijam es neesmu cilvēks. Pēc 18tā es topu par pārcilvēku, jo man šis viss ir tiktāl līdz kaklam, ka es pēc kursa nobeigšanas esmu piekritusi darīt visu un jebko, kas man jau piedāvāts un, ko vēl piedāvās. Galvenais, ka šis murdziņš aiz muguras. Ārkārtīgi tipisks studenta konstatējums. Nekas - drīz es kļūšu interesantāka. Tas jau ir ieprogrammēts. Smieklīgi gan bija, kā es braucu viendien uz eksāmenu un uzliku autiņā progroku. Es nebiju labu mūziku klausījusies jau kādu pusgadu, jo visu laiku mana pētniecība saistās tikai ar tradicionālo materiālu. Un, kad izdzirdēju pirmās skaņas no PT In absentia, es gandrīz apraudājos no laimes. :-D
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: