laime pilnīga
Šī diena sākās ļoti labi. Tika nosprausts cēls mērķis, kurš šajā dienā jāizpilda. Iesēdos savā auto, izbraucu no sētas, tiku līdz Gundarkalniņam, kad sajutu, auto kaut kā nelāgi sitās pret zemi. "Tadā!" - mani gaidīja pārsteigums - pakaļējā riepa kaput! Saskumu par to bez šaubām. Bet biju nolēmusi, ka tas man neliegs manu mērķi izpildīt. Tā nu lepnajā Rīgā tiku gan, protams. Izdomāju jau visus iespējamos veidus, kas man vēl varētu stāties ceļā mērķa īstenošanai (jo ja es visus sliktos variantus izdomāju, tad tie nepiepildās, ja pie kāda aizmirstu piedomāt, tad tas kā reizi izjauc visu lietu dabisko kārtību). Un tā nu lepni paceltu galvu iesoļoju Vecrīgā un redzu - tur nu ir tā svētā iela, kas glabā vislabāko veikalu uz zemes virsas. Un tagad laimīgi sēžu un priecājos, ka manā īpašumā ir nonākusi liela vērtība (ne jau naudas izteiksmē) - kokle! Kurzemes desmitstīgu kokle!