.::pārnakšņosim tumsas pēdā::.
Trešdien kārtējā dzimšanas diena. Velna milti - dīvains vecums. Nez kāpēc šķiet, ka vajadzētu izvēlēties konkrētu ceļu (un šitais tūlīt atkal izklausīsies sviestaini) - vai nu dibināt ģimeni vai pasludināt sevi par dedzīgu vecmeitu un iet dzīvot mežā. Nu es goda vārds nezinu no kurienes man tādas tizlas idejas nāk. Katrā ziņā - svinēt arī vairs nepatīk - gribu nolīst kaut kādā dabas nostūrī, neņemot nemaz telefonu līdz un nosēdēt līdz tā diena cauri, izliekoties, ka vēl viens gads nemaz nav pagājis. Bet manējie grib baļļuku. Kam lai izpatīk - sev vai draugiem? Turklāt trešdiena/ ceturtdiena darba dienas, kā nekā. Ja es svinu, tad pēc iespējas tālāk no Rīgas, bet darba ļaudīm tā lieta krastā neiet. Vienas vienīgas ķibeles, dilemmas un pārpūles tās dzimšanas dienas ir. Kaut gan nav jau ko tagad jau saspringt un uztraukties. Ap gadiem 40, ja liktens būs lēmis izvilkt, varēšu sūkstīties, ka veca miesa esmu un neko svinēt nepatīk vairs. :D