19
       Atsaucot atmiņā savus kādreizējos rituālus, uzvārīju rīta tēju un ar krūzi ērti iekārtojos uz savas palodzes. Citi atzīmēs, ka ārā ir draņķīgs laiks, bet man šķiet gluži pretēji. Naktī uz palodzes krītošās lietus lāses man drīzāk pat patīk nekā kaitina. Ja runājam par šobrīd man aktuālu tēmu - tā ir akustika, bet tas nav akustiskais piesārņojums. Tas gan ir atkarīgs no katra cilvēka, kā viņš tieši uztver konkrēto skaņu. Tomēr cilvēki ir aizmirsuši, ko nozīmē klausīties. Tā kā akustiskais piesārņojums ir drausmīgs, mūsdienu ļaudis ir iemācījušies ignorēt skaņu. Kā profesors reiz salīdzināja, ka mājai blakus esošs ūdenskritums cilvēka ausij var nešķist kā akustisks piesārņojums, bet naktī kaut kur vannasistabā pilošs krāns tik ļoti var izvest no pacietības! Ja palasa latviešu tautasdziesmas, tad ir pilnīgi skaidrs, ka senči pratuši klausīties un dzirdēt daudz tālāk kā mūsdienu notrulinātās ausis. Pamatīgu decibelu iespaidos mēs bojājam savu dzirdi, bet dzirdes šūnas neatjaunojas. Man arī ar savām metaļugu gaitām ir izdevies notrulināt dzirdi, bet es cenšos neaizmirst, ko nozīmē klausīties - un klausīties dabā vispār ir pati lielāka laime. Bet šī akustikas čakra man atvērās pilnīgi automātiski un patiesībā es gribēju vien pastāstīt par saviem tradicionālajiem vērojumiem.
       Autostāvvieta kā vienmēr diezgan pilna. Divi sētnieki ņipri darbojas katrs ar savu darba rīku. Viens lauž ledu ar cirtni, bet otrs ar veclaicīgu žagaru slotu cenšas aizslaucīt projām peļķes. Drusku jancīgi tā pa visu stāvvietu dzenāt peļķes. Laukuma viena daļa jau labu laiku uztaisīta par kaut ko līdzīgu automašīnu kapsētai. Nu, vai tāpēc viņiem vajadzēja nocirst tur reiz divus augušos kokus? Daži auto stāv ziemas ierakti - labi, ja kāds logs vai spogulis rēgojas ārā no sniega čupas. Turpat viena mašīna ar atlauztu bagažnieku. Gribas domāt kaut ko par līķu slēpšanas tēmu, bet lai jau. Kapsēta pilna ne tikai ar sagrabējušiem auto, bet viens stūris atvēlēts arī veciem virtuves plauktiem un plītiņām. Kādreiz tajā stūrī dzīvoja vecs suns, kurš caurām naktīm rēja. Mūžīgi bija piesiets un n-tās reizes izraisīja manī vēlmi iet viņu glābt. Tur gan vajadzētu mega plānu kā tikt garām apsardzei un ne tikai. Limuzīns stāvvietas otrajā galā, skatos, izdabūts ārā no sniega. Vienu dienu viņi tur vai pusstundu ņēmās stumdot šamo pa kupenām - skats, protams, daudz interesantāks kā stumdot parastu auto. Bet savos novērojumos es neesmu viena. Blakus mājā stāvu zemāk uz palodzes sēž melns kaķis un ik palaikam mani drūmi nopēta. It kā es būtu ielauzusies viņa lauciņā, viņa telpā. Lai nesprēgā - patiesībā viņš ielauzies manējā.