8
Stāvot trolejbusa pieturā un runājoties ar kursabiedreni, pēkšņi sirdī ielauzās tukšums. Tā vienkārši un ne no kā. Es pat uz brīdi samulsu un apklusu. Dīvaina sajūta. Nezinu, varbūt tas tāpēc, ka vakar tur atkal valdīja pārpilnība un šodien sirds bija izsmēlusi sevi. Nevaru arī noraksturot tieši kurā kambarī (vai nekambarī) un cik liels tukšums tas ir. Tas būtu jocīgi, ja varētu. Bet izskatās tas aptuveni tā (varbūt drusku lielāks):