Mazi kustinājumi
Viena no retajām reizēm, kuru es visas brīvdienas pavadu Rīgā. Un ne jau atpūšoties, bet mācoties. Rīt un parīt man ies plāni. Bet, ja jūs turētu īkšķus, varbūt, ka es izķepurotos. Katrā gadījumā drūmi ir sēdēt Rīgā pamīšus pie kompja, pie klavierēm, pie kokles un ārā redzēt sniegu un nevarēt būt mežā. Man tas tiešām ir grūti, jo es pamazām iznīkstu bez svaiga gaisa. Rīga mani lēnām nogalina. Un tādās reizēs ir svarīgas pavisam mazas lietas. Piemēram, atbrauc Toms un atved mammas taisītās kotletes ar kartupeļiem un salātiem. Un mammīte vēl klāt pielikusi pāris mandarīnus un konfektes. Tādos brīžos gandrīz vai raudāt gribas. Tik ļoti liek sajust to, pēc kā es ilgojos no visas sirds. Nav vērts dzīvot lielām lietām, jo vissvarīgākās ir tieši tās pašas mazākās.