Ne-pirmdiena
Pirmdiena ir sākusies katastrofāli. Vienīgais skaistums šodien bija melns kaķis, kas pienāca man klāt, kaut ko dziļdomīgi nomurrāja un uz baltā sniega izskatījās apburošs. Varbūt tāpēc, ka 13., bet ne piektdiena. Es pazaudēju savu maku. Versijas ir vairākas kā tas varēja notikt. Man tur nebija ne nauda, ne bankas karte, jo dīvainā kārtā biju to izņēmusi ārā. Bet sirds sāp par tiesībām, kas iespējams būs jātaisa pa jaunu, kas nozīmē, ka mana stūrēšana šobrīd ir ierobežota, un sāpe par Opeth un Marillion mediatoriem, kas bija mana maka sastāvdaļa un teju vai veiksmes simboli. Stulbākais, ka, ja kaut kur ārā tagad kaut ko izmet, sniegs ir tāds, ka izmestais ir norakstīts. Vismaz līdz pavasarim.