Ro-bot-ščik
Reiz es jau rakstīju par vienu no fascinējošākajiem vīriešiem uz zemes - Robčiku. Rakstīju tieši par to, ka man nesanāca pārķert stulbu sieviešu žurnālu, jo tādus ikdienā nelasu, kur iekšā bija ar viņu intervija. Tas jau bija sen - uz viņa iepriekšējās izstādes atklāšanu. Bet mana mamma, zinot manu cieņu pret Robčiku, nupat bija kādā kafejnīcā manījusi šo žurnālu un sarunājusi ar viesmīli, lai tā aizdod uz kādu laiciņu. Nu es esmu tikusi pie raksta par viņu un lasot, protams, arī visas antenas gaisā. Zinot viņu dzīvē un toreiz vēl klausoties viņā ar atplestu muti, žurnāla raksts uzsver to pašu. Nekas nav mainījies. Jāatzīst, ka viņš gan ir žiperīgs, jo iepriekšējā izstāde vēl man svaigā atmiņā, bet nu jau viņam jauna gatava. Piemirsu tikai kur. Riktīgs dzīves garšotājs viņš ir. Nevienu vīrieti savā dzīvē vēl neesmu satikusi ar tik interesantu domu gājienu un pieeju lietām. Es arī līdz brīdim, kad iepazinos, nezināju, ka tādi eksemplāri eksistē, ka tādu varētu satikt un nezināju arī, ka ir iespējams kādā tā klausīties - ar atplestu muti kaut 24 stundas no vietas. Bet izrādās, ka tā tiešām ir realitāte. Nepārprotiet manu jūsmu - seksuāli viņš mani nesaista. Es apbrīnoju viņu kā neparastu un spilgtu personību kādas zemes virsū ir izteikts retums.