Man gribas dziedāt! (Ja neņem vērā, ka es visu vakaru jau dziedu) Prasās pēc viena kārtīga izdziedāšanās vakara. Visas latvju balādes un tautas dziesmas, kam lemts atnākt īstajā brīdī un laikā! Lūk, kāpēc man šobrīd pietrūkst vasaras un mūžīgās seno festiņu nedēļas nogales. Un ugunskuri! Man gribas ugunskuru un dziedāt! Un galvenais, ka gribēt ir labi! Maniem burvīgajiem senajiem čaļiem ir doma brīvdienās iet pārgājienā pa Latgales spocīgajiem mežiem. Mani vajagot līdz. Bet viņi jau ar mani nedziedās. Bet plus, ka būs ugunskurs! Bet mīnuss, ka gulēšana mežā man šobrīd neliekas nekas vilinošs laika dēļ un ņemot vērā, ka man miteklī apkuri šoziem vispār gatavojas nepieslēgt, vēl brīvdienas pavadīt aukstumā, mani nomāc. Es atkal nezinu ko darīt. Jo jau atkal man gribas visu, bet reizē arī mājās gulēt zem vilnas segas. Kā lai es esmu Latgalē, kopā ar viņiem, un reizē mājās un siltumā? Mani laikam kaitinās šis gadsimts tik ilgi kamēr kāds nerealizēs teleportēšanos. Cik tas būtu svētīgi! Visi varētu būt visur, kur vien sirds kāro!