.::par un ap::.
Kas attiecas uz riteņošanu - esmu galīgi atpalikusi no šīs darbības, jo ar Jāni sēdējām Andrejsalā piektdien un sapratām, ka ar riteni vispār braukāt būtu baigi labi (ātri gan esam sapratuši). Vismaz sarunājām, kad šis būs Latgalītē riteni sakasījis, tad vakaros sarunāsim savējos visus un laidīsim ielās kopististiski, protams, iekļaujot Andrejsalu un tā vienkārši plezīrēsim un zvilnēsim pa pilsētu. Bet nu cik no tā visa sanāks gan ir neprognozējami, jo mūsu plāni mēdz grūt. Pašlaik tikai spontānās idejas ar momentālu rīkošanos ir devušas rezultātus. Labi. Vienkārši jāiemet savs ritens bagažniekā, jāaizrauj uz Rīgu un jābrauc kā visiem normāliem cilvēkiem pieklājas. Man patīk mans velosipēds. Pagājušo vasar` paņēmu krāsu baloniņu un vienkārši, aiz nekā darīt, nopūtu šamējo melnu. :)

Tomēr lai cik liela dabas fane es nebūtu - mašīnas mani tik un tā saista vairāk par velosipēdiem. Nu tur es neko nevaru padarīt. Pašai stūrēt patīk nenormāli uz rallijiem braukt patīk tikpat nenormāli. Manējie nesaprot kā man var patikt rallijs, es atkal nesaprotu kā viņiem var nepatikt rallijs. Mēs esam tik līdzīgi, bet reizē tik dažādi. Laikam tāpēc arī visi esam draugi (un ne tikai tāpēc, protams). Labi, ko nu par to.

Ceturtdien būs Vasaras saulgriežu svinēšana Turaidā. Tā nu nolēmu, ka tur ir jāiebrauc, protams, līdz ņemot savu mīļo māmiņu, kurai šādi latviski pasākumi par brīnumu arī tīk, un tā kā mums pa ceļam uz laukiem vēl sanāk, tad nu vispār visam vajadzētu būt kruti. :)