Vistas un virtuves rokenrols
Pirms nez cik dienām bijām uz Revidentu. Kad šamo tikko sāka rādīt JRT, es jau dabūju redzēt. Bet tas bija pirms gadiem velns viņ zin cik. Jā, principā es esmu viena no tiem pozitīvajiem vērtētājiem, kas uzskata šo izrādi par pilnasinīgu. Zāle arī tagad līdz augšai ar tautu, kas, protams, liecina, ka Revidents nemirst. Mums visiem zināms, ka parasti ir lietas, kas paliek atmiņā, kad kaut kas tiek redzēts, piedzīvots un tā.. man šajā gadījumā, ejot uz izrādi, atmiņā nāca 3 galvenie momenti, kas man pat liekas, visiem kopš tā laika ir neaizmirstami: 1) kastroļu un citu priekšmetu radītā mūzika; 2) vistas; un 3) spilgti Annas Antonovnas un Marijas Antonovnas tēlojumi (manā gadījumā). Te radās mans pārsteigums, kad šoreiz es trešo punktu neredzēju. Tātad viena lieta no trim mani pievīla. Tātad labais iespaids nekļuva labāks, nepalika tāds pats, bet diemžēl drusku sašļuka. Žēl. Ir jau arī izskaidrojums tam. Nav jau tā, ka man nepatika Zariņas un Zvīgules saspēle. Bet toreiz redzēju Baibu Broku. Un viņas tēlojums tik ļoti labi palicis atmiņā! Un toreizējā saspēle bija labāka, kā nesen redzētā. Lai gan visu cieņu - Āboliņš, Daudziņš un Zariņa nelika ne par matu vilties, kā vienmēr. Ja, nu, ir kādi, kurus var dēvēt par izciliem aktieriem, tad tie ir viņi.