nekas.
es tiešām parasti cenšos neko negatīvu nerakstīt. tas tāpēc, lai pašai pēc tam nenāktos pārlasīt un atcerēties cik un kas bijis slikti. taktika, manuprāt, pareiza. bet es tomēr viņu pārkāpju. un ne jau pirmo reizi. šobrīd jūtos sevišķi draņķīgi. un galu galā nemaz nemāku sev pajautāt kāpēc. tas tāpēc, ka nav jau nemaz ko jautāt, jo atbilde jau sen zināma, tikai šķiet nepieņemama. bet pirms vairākām stundām pabiju teātrī un izrāde bija laba. vismaz kaut kas pozitīvs uz ko palūkoties šobrīd. un tagad es sev mēģinu iestāstīt, ka man patiesībā ir labi. ļoti labi. domu spēks mēdz līdzēt. ar labu nakti.