Ak, Tallina! Cik skaista Tu!
Mums bija apburošas brīvdienas. Par atpūtu to var saukt vien tad, ja tas nozīmē vides maiņu, jo citādāk mēs atbraucām ar miega rezervēm mīnusā un sāpošām sprandām plusā (bet jau atkal salīdzinoši ar gūtajām emocijām, tas ir tāāāds sīkums!).Tas nav reāli solīt pēc katra koncerta vairs nekratīt pačku. Tevi burtiski ievelk iekšā procesā. Un kamēr ar katru draugu vēl izvēdini galvu, tad vēl ar visiem kopā un vēl ierēc par bezkontakta wall of death, jau atkal konstatē, ka ir noticis neglābjamais un pāris dienas uz priekšu spranda noteikti neteiks paldies. Skyforger bija ārkārtīgi priecīgi, ka mēs tik kuplā skaitā ieradāmies viņus balstīt - aizņēmām visu skatuves priekšu un ārdījāmies uz nebēdu kopā vēl ar mūsu mīļajiem igauņu draugiem. Vissirsnīgākais bija Zirgs, kurš liecās pēc konča pie mums, kārtīgi apskāva un pateicās, ka mēs atbraucām. Mēs jau, meičuki, teju vai asaras sākām birdināt par tādu aizkustinājumu.. Turklāt mūsu pozitīvais gals sniedza viņiem dziesmas un par to mēs saņēmām veltījumu pretī. Paredzētās Jūras dziesmas vietā viņi mums izpildīja Zviegtin zviedza kara zirgi, ko mūsējie palūdza. Koncerts bija godam. Un mēs starojām līdz nākamajai dienai, jo visu laiku mums spīdēja Saule. Un Tallinas vecpilsēta ir pati fantastiskākā vieta! Un tās romantiskās kafejnīcas, par kurām es kā negudra jūsmoju vienmēr un visur un droši, ka labam daudzumam ļaužu esmu tā smuki ar to jau izkretinējusi.. Katram sava patika pēc šī brauciena un katram sava nevēlēšanās atgriezties ikdienā.

A, bet vienā brīdī, kamēr čaļi meklēja, kur hokeju paskatīties, mēs, daiļais meičuku gals, kāpām uz tiem augstajiem Tallinas mūriem zilās tāles pētīt.