Mēs, balti!
Filmai materiālu nofilmējām - izskatās, ka viss izdevās labi. Intervija bija jauka. Es pie pirmā jautājuma, ko Edgaram uzdeva, sāku smieties - tīri tā iemesla pēc, ka no malas labi izskatījās, kā viņš galdiem, krēsliem piekrāmētā kaktā bija nolikts uz nopratināšanu. Bet viņš jauki par mums pastāstīja un viss liekas izdevās labi. Filmai jābūt oktobra beigās gatavai, kad būs lielais noslēguma pasākums Nabaklabā.

Man pietrūka ugunskura iedegšana, jā. Bastejkalnā tika iedegta, bet tas nav gluži tas, kā pirms n-tajiem gadiem Gaiziņkalnā mēs vienības uguni dedzām. Dedzām ar dziesmām un spēlēšanu, ar gaišām domām un siltām sirdīm. Dedzām kopā ar Visu Latvijai. Nē, tā nav politiska reklāma. Vienkārši atcere par skaistu pasākumu ar labiem ļaudīm. Un tā doma, ka uguni dedzam visi balti vienotā laikā, silda vēl vairāk. Būtu man bijis šovakar vairāk domubiedru, būtu aizbraukuši kaut kur iedegt un padziedāt. Bet bieži vien tas, kas paēdina dvēseli, izpaliek.

Un tā kā mums tagad Rudens Saulstāvji svinami, jāatceras, ka Veļu laiks jau tūliņ klāt - no Miķeļiem līdz Mārtiņiem. Šogad kaut kā īpaši gribas ar senču gariem parunāties. Būs ģimeniski kāds lielāks rituāls jāuztaisa.