Smarža un garša
Prožektoru gaismā mēs sēdējām topošajā fortā, šuvām kotas un dziedājām visas latviešu tautas dziesmas pēc kārtas, kas vien ienāca prātā. Starpspēles mums nodrošināja motorzāģu skaņas, kuras radīja muskuļoti vīrieši, kas tehniski perfekti veica savu darbu. Arī tā ir daļa no senā dzīvesveida. Cilvēkam ar neapbruņotu aci tā ir neredzamā daļa. Tā ir zināma tikai mums. Daļa ar ekstravagantu smaržu un garšu. Un tai ir tik milzīgs spēks! Kaut kas, kas liek mūžīgi smaidīt.