Counting stars
Es neslinkoju, ja mēs runājam par zvaigžņu skaitīšanu (bezgalīgs cipars). Visu šo nedēļu rūpīgi vēroju arī lietu. Un divas krītošās bija tik lielas ar tik spožām un garām astēm teju vai pa pus debesi, ka man mute palika vaļā no brīnumiem un joprojām par manu izbrīnu smej. Es nebēdāju par vasaras beigām un nečīkstu par rudens tuvošanos. Augustam ir milzīgs šarms. Tas mani saista tieši ar lielajām, melnajām debesīm un zvaigžņu lietu. Un viršiem. Virši ir augusta daile.

"Es jau patvāri uz lieveņa uzpūtu, pīto krēsliņu tuvāk piestūmu, lai tev būtu ērtāk zvaigznes skaitīt.. domāju - tūliņ tu atnāksi, mēs apsēdīsimies, iedzersim tēju. Ar aveņu ievārījumu. Tu taču atnesi aveņu ievārījumu, vai ne? Un arī patvāri es uzpūtu un tos žagariņus piemetu, nu tos.. tos.. kā viņus.." (..)

   

Lācēns runāja un runāja.. Bet Ezītis domāja: "Labi gan, ka mēs atkal esam kopā."

   

Un vēl Ezītis domāja par Zirgu. "Kā viņam klājas? Tur, miglā..."