Tā stulbā melanholija..
Teorijas kalni man šodien pārkāpjami. Konspekti konspektējami. Labi, ka vismaz Pērkons ir manā pusē un šodien dominē pār Sauli. Koncentrēties drusku vieglāk, lai gan galva nav ar mani, jo tai šķiet, ka maisīt manu pasauli ir foršāk. Es to nemaz nevaru atļauties, jo man priekšā tik svarīgs pagrieziena punkts.. un man tajā ir jāpagriežas! Es nedrīkstu atļauties turpināt stāvēt uz vietas.. Ik pa brīdim atceros Ievuļa citēto Šopēnu, kas labi sasmīdina: "Tā stulbā melanholija mani dzen depresijā.."

Un jau atkal mans mīļais lietus līst..