The authentic way of life
Igauņu mežā izdzīvojos četras dienas. Un bija smagi par maz, jo mežs bija vienīgais patvērums no šī mežonīgi karstā laika. Mežs un ezers, kurā ūdens tik tīrs un atsvaidzinošs. Ap desmit reizēm dienā gājām peldēt. Pašos pirmsākumos ieturējam latviešu kautrīgumu un stīvējām visādas pelddrēbes, bet, redzot cik visi igauņi ir brīvi darbos un uzskatos, nevajadzēja ilgi tā slēpties. Kailās peldes jau sāka kļūt tik ierastas, ka pēcāk vairs laivas ar tīri smukiem vīrišķiem, kam regulāri patika braukāt mums garām, nemaz netraucēja - drīzāk uzjautrināja. Vissmieklīgāk bija, kad vienā tādā peldē pie mums atbrauca arī vikingu laiva, ko pagrūti vadīt un airēt, jo vajadzīgi vismaz četri airētāji. Bet viņi pacentās izmest lielu loku no ostas, lai piebrauktu mums klāt un pieklājīgi pajautātu vai nevajag aizvest :-D Un tad vēl vienā dienā mēs pa pliko pārpeldējam ezeru no salas. Gabals bija ļoti, ļoti liels un mūsu varonība tagad tautās zināma. Uz beigām jau gandrīz sprāgu nost, jo pa ceļam vēl uzbruka dunduri un ar tiem cīnoties daudz spēka pazaudēju. Bet kopumā tā bija viena īsta autentiska dzīvošana un tās bija smagi par maz. Nākamgad būs jāpacenšas padzīvot tur kādas trīs nedēļas. Goda vārds - paradīze zemes virsū. Nemaz nav jābrauc uz siltajām, eksotiskajām zemēm, jo tepat kaimiņos ir fantastiski labi.

Un beidzot Tomu pierunāju uz grebeni. Skandāli bija vājprātīgi pirms grebenes taisīšanas, bet kad bija gatava - visiem baigais prieks. Man vislielākais! Un izskatās tā grebene viņam super! :-)