On the road again
Es esmu tik ļoti aprēķinājusi laiku, kas šķiet neticami, ka man pat atliek brītiņš, ko ienākt šeit un pateikt, ka tūlīt laižam iekilkimžaibot. Priekā!

P.S. Pirms laiciņa jau izgāju laukā debesis apskatīties un kaimiņmašīnā kāds ļoti skaļi ieslēdza "Muļķe sirds". Paldies, viņam. Es jūtos bezgala un malas laimīga, ka 8.00 no rīta sestdienā manā galvā skan kaut kas tik vājprātīgs kalbasņika izpildījumā. Es ticu, ka viņš gribēja mani iepriecināt.