Shit happens
Visu man gribas saskatīt gaišu un jauku. Tāpēc praktiski izvairos no ziņām, jo tur vienas vienīgas nelaimes un negācijas. Nezinot lieko, dzīvot ir daudz vieglāk. Tomēr sliktais notiek arī nezinot un agrāk vai vēlāk to uzzinās no apkārtējiem, no cilvēku valodām. Tas vienmēr atnāk pat ja visiem līdzekļiem cenšas izvairīties. Kad notiek visādas nejēdzības pasaulē, cilvēks tā kā nodomā: "Šausmas, kā tā.." vai tamlīdzīgi, bet ļoti pie sirds to neņem. Liekas tas viss tāds tāls un neaizsniedzams. Tomēr nākas saskarties ar slikto arī savu draugu un paziņu lokā. Un tad nevar saprast, nu, kā kaut kas tāds ar viņiem var notikt? Kā tas sliktais var pienākt tik tuvu? Ja viena mīļa draudzene tikko ārā no slimnīcas, paldies visiem labajiem spēkiem, ka viss ir labi, tad tikko man piezvanīja kāda paziņa, kas ir slimnīcā un diemžēl teica, ka ir ļoti slikti, lai gan cer uz to labāko. Loģiski - pēc balss izklausījās ļoti, ļoti bēdīgi. Mī un žē! :-( Bet es arī ceru uz to labāko! Lai viss viņai būtu labi un viņa ātri tiktu uz kājām!