They are everywhere
Solfedžo ir tāds radījums - gluži kā Vombats, kas dzīvo zem gultas /manā gadījumā zem matrača/ un naktīs lien ārā biedēt ar Figaro kāzu uvertīru vai Šūberta nepabeigto simfoniju. Iedomājies cik briesmīgi, ka Tevi biedē ar kaut ko nepabeigtu? Citreiz biedēšana vienkārši aprobežojas ar kaitinošu do mažora gammu šurpu turpu vai kādu no senajām skaņkārtām. Ja Vombats mēdz izkašņāt puķupodiem zemīti un nograuzt cilvēkiem kājas, tad Solfedžo nekašņā puķu podus, bet visu laiku kaut ko šķībi čīgā un griež ausīs. Kājas cilvēkiem gan arī viņš mēdz grauzt, bet tas nav tik izteikts ieradums kā Vombatam.