-plikņu mežs-
Mani piemeklēja smiekli, kad šorīt no rīta aizčāpoju līdz jūrai un stindzinošā ūdens dēļ atskārtu, ka nāksies izgulēties smiltājā kā pārējām žūstošajām miesām karstajā saulē. Bet vēl lielāki smiekli uznāca brīdī, kad nolēmu doties atpakaļ mājās, jo >>--> kad atnācu, plikņi bija izkaisījušies pa drusciņai šur un tur. Toties, kad cēlos, sajuzdamās pa krietnam sažuvusi, konstatēju, ka man riņķī jau ir tāds biezoknis ar plikņiem, ka nāksies manevrēt viņiem cauri un pāri, lai izkļūtu no konkrētā cilvēku meža. Šīsdienas atskārsme - plikņi vairojas nemanot!