Pļavas sirds ([info]iuzh) rakstīja,
@ 2010-05-07 11:28:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Stupid things always come together
Pēdējās naktīs man rādās dīvaini sapņi. Kopsaucējs un loģika it kā visiem sapņiem ir, bet kopā tie saved daudz sviesta. Pirms div`naktīm manā sapnī norisinājās liela sapulce kaut kādā milzu aktu zālē, kurā draudzene nolika "mandātu", sauksim to tā, un pilnvaru nodeva tālāk miljons gadus neredzētai kaimiņienes (kas starp citu nesen nomira, kā par milzu šoku mums visiem) meitai, kas turklāt vēl bija stāvoklī un raudāja vienā laidā par ģimenes zaudējumu. Un tad draudzene man lika spēlēt pavadījumu uz kokles, par ko nebija mani iepriekš brīdinājusi, un es biju drausmīgi dusmīga uz viņu, ka viņa it visā tik krasi vēršas pret mani.

Aizgājušo nakt` savukārt es ar vilcienu devos uz Latgales tāliem nostūriem, lai nokļūtu kaut kādā slavenā klubiņā, kas izpelnījies stilīgākās vietas statusu. Kad nonācu tajā pilsētā, konstatēju, ka tā teju vai izmirusi. Tumša ar dažām raustīgām gaismām ielu lampās un visu māju logiem priekšā slēģi. Klīdu pa tukšo pilsētu līdz atradu jauno stila vietu. Ļaudis tur bija padaudz sadrūzmējušies un man palaimējās apsēsties pie bāra letes. Es ļoti gribēju pasūtīt pilnīgā bezsakarā kaut kādu bezalkoholisko boli, bet nez kāpēc sametās kauns par savu izvēli. Tad stilīgajā vietiņā ieradās mana skolas laiku angļu valodas skolotāja, kuru tiešām pēdējo reizi nejauši redzēju varbūt pirms kādiem gadiem četriem un teica, ka atnākusi paballēt uz jauno vietu un, ka viņa šeit esot tāpēc, ka esot radiniece vienam man zināmam čalim (kuru satiku pēdējo reiz laikam pirms pāris nedēļām), kuram vispār šī stilīgā vieta piederot.

Otrā sapņa daļā man Toms pačukstēja noslēpumu, ko nedrīkstot nevienam teikt, lai nesanākot pārāk liels pūlis un paši visu varot kvalitatīvi redzēt. Stomp uzstāšoties pie Brīvības pieminekļa! Un es to īpaši nedrīkstot stāstīt kaut kādiem konkrētiem cilvēkiem. Neatceros gan kuriem.

Nu, lūk. Te nu es atkal atduros pret sienu, kad atkal nesaprotu kā vispār tie sapņi pie mums atnāk. Teorētiski ir skaidrs, ka Tu vari sapņot naktī to - galīgi šizīgā pakāpē, ko pa dienu "smadzenēs" apzināti vai arī neapzināti esi pārstrādājis. Bet kādā veidā sapņos nonāk lietas, vietas, par ko pilnīgi nemaz nedomā, cilvēki, kurus neesi saticis mūžību, varbūt pat esi aizmirsis par viņu eksistenci? Sapņu pasaule ir tik sasodīti interesanta un neizprotama, ka riebjas :-)


(Ierakstīt jaunu komentāru)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?