Arī mākslinieks ir diagnoze. Un, ja Tu esi mākslinieks, Tu esi nelīdzsvarota persona - ne no šīs planētas. Tā man teica kāda pazīstama māksliniece, kad izstāstīju viņai savu sāpi un nepatiku pret daudziem jauno mākslinieku darbiem. Viņa man piekrita. Un ne jau tāpēc, ka domā tāpat kā es vai uzskata manu viedokli par kaut kādā mērā vērtīgu, bet tāpēc, ka visiem māksliniekiem burtiski derdzas citu mākslinieku darbi, viņi ir skaudīgi pret tiem, kuriem sanāk labāk un kritiski pret tiem, kuri taisa pilnīgus sūdus. Viņi ir mūžīgi konkurenti. Viņi ir augstprātīgas amēbas. Cits sitas uz priekšu ar spītu, cits ar vienaldzību, cits ar sviestu, cits ar nekā neprašanu - tieši tā - neprašanu! Ar kādu citu jauno mākslinieci savukārt apspriedām - lai kļūtu par mākslinieku, nav obligāti jābeidz akadēmija. Ja sirdī Tev ir iekšā un Tu proti to izlikt uz āru, tā lai citam sažņaudzas sirds, tad Tu izsitīsies arī bez jebkādas izglītības. Vienīgā nelaime - lielai daļai mūsdienu jauno mākslinieku nav sirds. Respektīvi, viņi neprot uztaisīt darbu ar sirdi. Jo galvenais ir nevis pēdējā dienā pirms izstādes atklāšanas saštancēt mēslus, bet pie viena darba strādāt tieši tik, lai tas patiktu pašam un, lai tajā sajustu savu sirdi. Tīrā psiholoģija - ja Tu patīc pats sev, Tu patīc arī citiem. Zelta gabali mūsu jaunatnē ir, bet viņi vairāk ir aizņemti nevis ar sirds ielikšanu savā darbā, bet ar ārpusprāta sabiedrības šokēšanu, ar pārāk dziļu rakšanos oriģinalitātē, līdz bedrē tiek pārkāpta oriģinalitātes robeža, un viņš, viens jaunais dižgars, ierokas Ķīnā. Un tas ir galējs FAIL. Tāpēc mēs tik maz redzam labus darbus, par kuriem būtu vērts runāt. Un vispār es tīri labprāt sagaidītu vecumdienas, lai redzētu, kuri tagadējie jaunie mākslinieki un viņu darbi būs iesakņojušies nākamajās paaudzēs tā, kā mēs mīlam un lietojam leksikā pašu Purvīti, Rozentālu, Federu, Kalniņu un citus vecmeistarus.. /lai gan domāju, ka viņi tāpat nekur neizzudīs un jo vērtīgāki kļūs../ Es pieļauju, ka mani bērni un mazbērni, Robčiku varētu turēt cieņā, ko viņiem droši vien iemācīšu, ja vien, kad viņi izaugs, nebūs tāds laiks, kas būs tik augstā šizīguma pakāpē, kādu mēs nespējam šodien nemaz iedomāties.. nāks laiks, nāks padoms kā dzīvot - nu, ja vienīgi tas izdaudzinātais pasaules gals nebūs pieklauvējis pie katra indivīda durvīm un iesūcis viņu Visumā.