Svētki nosvinēti. Vakardiena bija ļoti interesanta. Sezona sākusies un, lai arī vēji zēģelēja Ziemeli, es biju sasodīti priecīga par visu. Visam gan ir savi trūkumi un arī man savā amatā nācās atkal sastapties ar dīvainiem ļaudīm, kas daži paspēja arī izvest no pacietības, bet kopumā viss bija forši. Jēzus sludinātājam, piemēram, es nepakļāvos. Viņš bija uzmācīgs kā muša un, kad es viņam apstiprināju savu pagānisko apziņu, līda sejā sludinādams uz vella paraušanu. Nebija man spēka ar viņu cīnīties, jo diena paņēma visu no manis, tāpēc vienkārši visu laiku viņam smaidot piekritu. Dažos brīžos gan, kad tevi ved tāds pajoliņš ārā no visiem rāmjiem, tad smaids kļūst griezīgs kā ar nazi un nievājoši sprūk ārā jautājumi: "Ak, tā? Un kāpēc?" Kam seko citāti no bībeles, ka īzaks vai kas tamlīdzīgs tajā un tajā bībeles lappusē teicis tā un tā. Es strādāju! Kāda velna pēc tas sludinātājs uzdrošinās bāzties virsū brīdī, kad es strādāju un, kad rinda stāv aiz viņa, kas vēlas izmēģināt amatu! Es neļāvos, lai mani nokaitina - es tiešām vairāk centos iekšēji smieties - kas cits atliek?

"Tā ir zīme, ka es tevi atradu! Dievs grib, lai tu tagad ej un sameklē savu draudzi! Draudze ir Jēzus mīļotā!" viņš teica.
"Jā, bet es esmu pagāns un man ir ļoti labi tāpat!" viņam atbildēju.
"Kā? Labi tāpat? Nē, nevienam bez Dieva nav labi un dzīvē tos pavada vienas vienīgas neveiksmes!" viņš saka.
"Nē, nu, paldies par jūsu rūpēm, bet es uzskatu, ka viss būs labi tāpat un man veicas!" es saku..
"Nē, nē, nē.. tā nevar būt! Kā? Tāpat veikties nevar! Tikai, kad būsi atradusi savu draudzi, tikai, kad sekosi Jēzum!"

/Atreferēju mazu daļu no sarunas tikai tāpēc, ka smieklīgi.. Būtu vēl smieklīgāk, ja man būtu bijis spēks un laiks ar viņu padiskutēt t.i. tukši muldēt par tēmu../

 Un viņš stāv priekšā cilvēku baram, kuri grib tikt pie manis tieši tā dēļ, kā dēļ es tur atrodos, un šis, ielīdis man sejā, nelasās prom kaut jau miljono reizi viņam pateicos par rūpēm, bet man jāstrādā. Es tiešām esmu par ticības brīvību, katrs dara kā viņam labāk, bet kas atļauj tādiem tirliņiem, kā minētā persona vispār pa pasauli staigāt?

Par  POZITĪVĀKĀM tēmām runājot - vakar bija arī  ĻOTI DAUDZ LABU LIETU! Piemēram, kāds vīrs sirmu bārdu pienāca pie manis jau uz pasākuma beigām un teica: "Jūs esat otrā labākā lieta, ko šodien esmu šeit redzējis!" Šādos brīžos sirds vienkārši pielīst ar gaišumu, kad ir cilvēki, kam tiešām mēs rūpam un, kas novērtē to, ko mēs darām. Pirmā labākā lieta, ko viņš redzējis esot, kad prezidents paspiedis roku viņa mazbērnam. Nu, skaisti! Viņš izskatījās patiesi laimīgs večuks. Un to visu labāko arī viņam vēlēju. Un tad viņš vēl pastāstīja, ka pirms daudz gadiem viņam esot bijis tas gods sasveicināties un parunāties ar pašu Tūru Heijerdālu, kurš ar ģimeni bijis Latvijā, Cēsīs. Un Tūrs esot teicis, ka mēs esam laimīga tauta, ka mums ir bagāta zeme! Un vai tad tā nav? Man vismaz šķita, ka viņš runā taisnību, viņa acis burtiski mirdzēja! Šādi gaiši cilvēki dara manu pasauli ļoti skaistu! Var redzēt - cilvēks ar Sauli sirdī dzīvo! Un, jo vairāk šādus cilvēkus sanāk man satikt, jo lielāka pārliecība, ka mēs, latvieši, esam un būsim un vienmēr izdzīvosim, lai vai kas!