Under the ultimate Sun
Zīmēju galvu. Ļoti tradicionālo grieķu dieviņa /viena no/ galvu. Atšķirība tā, ka zīmējuma pusē nonācām pie secinājuma, ka tas, ko esmu uzzīmējusi, vairāk līdzinās baisam krievu apsargam. Pēc vēl kāda laika tas sāka līdzināties rūdītam komjaunietim. Tā vietā, lai mana latviskā būtība uzzīmētu kādu skaistu latviešu strēlnieku, viņa met ārā visādus krievus. Nu, kauns man. Bet tie purni tiešām smieklīgi un krimināli reizē. Šodien kaut kā domas tikai par 1. prognozi vien. Diezgan loģiski.

Mani pārsteidza Vecrīgas āra kafejnīcu pārpilnība. Liekas, ka Vecajai vasara jau pilnā sparā. Pusplikie ļauži sazvilnējuši visos kafūžos, kamēr es, ietinusies šallēs, plandēju garām, paralēli iedomādamās par vairākiem draugiem un paziņām, kas dzīvojas ar pavasara iesnām un šķavām. No čaulas vēl ārā nelīdīšu kādu laiciņu.