[praemissa]
Diezgan baisi. Sāku kļūt atkarīga no datora. Nokačājusi visādus kulta seriālus un filmiņas un nespēju vairs atrauties. Man pat acī asinsvadi sāk dumpi. Bet tas sākās sakarā ar karsto laiku, kuru nevaru ciest un, kurš lika man sēdēt telpās, lai nesāktu reibt galva pretīgajā svelmē. Tāpēc mans dārgākais gadalaiks ir pavasaris, nevis jau izplaucis, bet lēnām plaukstošs pavasaris ar visa jaunā un skaistā svaigumu. Bet vasara (karsta) man uzdzen šermuļus - brr. Liela daļa manu dzimšanas dienu pat nav bijušas tādas kādas gribētos - vai nu negaiss un slapjdranķis vai nežēlīgs karstums. Aizpagājušo gad` vēl savā dzimšanas dienā strādāju un laiks bija pretīgi karsts, palika tik slikti, ka nācās atprasīties no darba. (Tikai vaļā viņi mani nepalaida, jo izrādās taisīja pa kluso man ekskluzīvo dzimšānas dienas pārsteiguma balli. Tur nu skaidrs, ka viss sliktums uzreiz pārgāja :)
Bet atgriežoties pie iesāktā (atkal man raksturīgi aizrunāties uz citu sasaistīto pusi), dators mani lēnām nogalina. Te gandrīz vai jāpiesauc jaunais Porcupine tree albums - Fear of a Blank Planet (http://www.porcupinetree.com/), kurš sastāv no vesela stāsta par mūsdienu jaunatnes aizrautību ar "plazmu", tabletēm un visām pārējām sliktajām atkarībām. Es jau gluži pie tiem nepiederu, jo neesmu sākusi savu dzīvi ar dranķībām, bet šī bezmērķīgā datora influence uz manām smadzenēm pēdas gan jau atstās. Ne jau joka pēc mana acs sāk protestēt. Vitamīni organismā netrūkst, tāpēc skaidrs, ka lupīšana pie vainas. Kur palikusi mana kāre pēc klejojumiem dabā? Dators to lēnām saēd. Es kļūstu miegaina, neaktīva un garlaicīga. Viss! Manām acīm vajag, kur izskrieties. Es vairs nedrīkstu kačāt neko no neta. Jāsit sev ar lineālu pa pirkstiem, kā to darīja mana skolotāja Brūtgāne, kuru, ja es būtu profesionāla slepkava, nogalinātu pirmo. Viņa sagandēja man visu prieku par skolu jau 1. klasē. Maita! Viņa ir vainīga, ka es tagad bezdarbībā te lupīju datorā! Atradu nelabuma sakni. (Kā man patīk sasaistīt neloģiskas lietas) :)