Tā tā ti ti ti ti tā tā tiri tiri
Šodiena bija ellīgi intensīva diena, kas sastāvēja no mūzikas, mākslas un mūzikas. Un es esmu absolūti sadievinājusies, ka tā.. varbūt vēl šovakar drusku literatūras un mans plašais dzīves vēriens atkal būs uz augstā viļņa. Kolosāli tā. Plašums dara mani ļoti laimīgu. Es nebūtu nekas, ja būtu ierobežojusies vienā lauciņā un sēdētu tur kā tāda pamesta iepakojuma kārbiņa. Nē! Laimīgums ir tieši tajā plašajā vērienā - ņemt visu no visa! :-)

Atceros pa dienu paspēju kaut kur pielīst pie tīkla un nejauši uzspiest uz kādas sašutušas meitenes raksta par to, kādus bērniem tagad vecāki liek vārdus - t.i - ārzemnieciskos no pirksta izzīstos brīnumus. Un es viņai caurmērā piekrītu, jo man tieši tikpat šķebina, kad izdzirdu kādu, kas savu bērnu sauc par Megiju, Keitiju vai taml. sunismu. Un še bija stingri minēts par vecāku intelekta līmeni, kas atspoguļojas tajā, ko viņi ieliek savam bērnam. Par to varbūt neizteikšos, bet minēšu vienu komentāru, par ko labi sasmējos. Komentāri jau vienmēr tur pārsvarā ķengājoši, jo latvieša cilvēks aizsegā to vien māk kā izlikt žulti. Bet šis bija piekrītošs komentārs, kas man traki patika - it sevišķi beigas:

"..Kas attiecas uz dundukiem, kuri dod bērniem vārdus etjēns, keita, u.c. latviešu mēlei un valodai smagi lokāmus burtu salikumus, viņi vienkārši ir sekli, truli un ietekmējami ļautiņi, bez saknēm un nākotnes, tāda parasta mīcāma masa (pat ne pelēka). Un 20.gs. 80.-90. gados nebija ne 10 JĀŅI, ne 5 Kristīnes un, ja arī bija 2 JĀŅI, tad tas nemaz nav slikti, jo tie, kam pietrūkst pašapziņas - tetovējas, dur sevī caurumus, dod bērniem vārdu - kruasāns ..."

Es biju gar zemi par to kruasānu..! :-D Un pat nebrīnītos, ja kāds slims letiņš, kurš traks uz kruasāniem, patiešām nosauktu savu bērnu tā, jo dažkārt tiešām šķiet, ka vecāki, dodami saviem bērniem debilus un nelatviskus vārdus, absolūti neiedomājas, ka bērnam ar tādu vārdu būs labi ilgi jāpadzīvo, līdz tiks pie attiecīgā vecuma, kad varēs to nomainīt..