Don’t you fear me of never coming back
Jā, es esmu pilnīgs rokenrols. Un es atkārtošos tik cik lien. Bet vakar atkal bija. No it kā miermīlīga trešdienas vakara mēs uztaisījām rokenrolu tādu, ka atkal grūti aptvert sadarītas un nesadarītas lietas un nelietas. Vienā brīdī es raudāju pie Pink Floyd - Wish You Were Here, jo tur vienkārši nevar neraudāt. Bet himna mums vakar bija W.A.S.P - Heaven`s Hung In Black. Vienkārši plosīja! Tā, redz, sanāk, kad nolemj aiziet uz turieni, kur nosolās kādu labu laiku kāju nespert, un tikai palūrēt pa lodziņu - vai nav jau slēgts? TO vietu drīz varēs saukt par mūsu n-tajām mājām. Ap pieciem no rīta ievēlāmies dzīvoklī un uzklupām sieram. Un vecumdienās mēs arī svinēsim rokenrolu. Tā ir mūsu sasodītā bohēma! Būs ko atcerēties, ja atmiņa nepametīs. Vispār vajadzētu sākt to dzīves memuāru un pērles pierakstīt - nu, tā - katram gadījumam.