On the border with no passport
Vakar man kāds teica, ka esmu ļoti laba. FAIL! Un vēl man vakar kāds teica: "Par bērniem vēl nebūvē plānus, sākumā noskaidro ko Tavs topošais vīrs par to saka." Arī FAIL! Visiem patīk izlikties. Jā, un sapņot arī.

P.S. Ū-ū-ū, atcerējos šīs dienas prieciņu! Šekijs /kā mana trīsgadīgā krustmeita sauc manu suni/ atklāja šodien sūnu SPA. Tas pilnīgi noteikti ir pavasaris. Un viens neprieciņš savukārt, ka cilvēki ar pavasari sāk aktivizēties un ložņāt pa mežiem un jūru. Nu, skaidrs, ka gribas - visiem gribas! BET - kā mani tas vienalga kaitina! Atkal pilns mežs drazām, ko atpūtnieki joprojām nemāk aiz sevis savākt. Un, lai man nerastos vēlme viņus piekaut, pašai pa mežu un jūru atliek staigāt vien agri no rītiem vai vēlu, vēlu vakaros, kad tumsa jau saminusi papēžus. Daži plusi gan tādai tumsai pagaidām ir - es visur esmu viena, neviens nebubina pat nekur tālē, ne uz vienu nav aizdomīgi jāblenž vai tieši otrādi - jāizvairās slēpjoties aiz kokiem vai steigšus ienirstot mežā. Vispār tam visam ir savs šarms. Tas prieks gan man nebūs ilgi - vasaras siltajās naktīs cilvēki kā odi turpina lidināties līdz rītam un sīkt un sīkt un drazot. Vienīgi, kad lietus līst, atkal ir miers. Kas attiecas uz dabu - kā vienpatei man patīk būt vislabāk. Ar draugiem pie dabas būt atkal ir pilnīgi cits foršums, jo tad primārie ir draugi un sekundārā daba. Nu, un kaut vai šitādā gadījumā, kad manī sēž iekšā tāds negatīvisms pret minēto, ko dod, ja man kāds labs cilvēks apgalvo, ka es esmu ļoti laba? FAIL. Es esmu traki ļauna. 666, ja?! LOL.